MS/Art9/2012/D5/Latvia/Baltic Sea — Marine Information System for Europe

Member State report / Art9 / 2012 / D5 / Latvia / Baltic Sea

Report type	Member State report to Commission
MSFD Article	Art. 9 Determination of GES (and Art. 17 updates)
Report due	2012-10-15
GES Descriptor	D5 Eutrophication
Member State	Latvia
Region/subregion	Baltic Sea
Reported by	Latvian Institute of Aquatic Ecology
Report date	2013-04-30
Report access	MSFD9GES_20130430_215711.xml

Simplified table

GES component	5.1 Nutrients level	5.2.3 Abundance of macroalgae	5.2.4 Shift in floristic species composition	5.3.2 Dissolved oxygen	5.1.1 Nutrient concentration		5.2.1 Chlorophyll concentration		5.2.2 Water transparency	5.3.1 Abundance of seaweeds and seagrasses
Method used					BAL-LV-AA- 006: The BAL-LV Principle for Good Environmental Status was based on the qualitative values of Annex I of the Marine Strategy Framework Directive and on the criteria and methodological standards of Commission Decision 2010/477 / EU for assessing good environmental status in marine wa...
Marine reporting units	Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi Baltijas jūras ūdeņi Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts Latvijas jūras ūdeņi Rīgas līča centrālā daļa Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts Rīgas līča pārejas ūdeņi Rīgas līča ūdeņi
Feature					InputN_Psubst			Functional group - other (highly mobile/widely dispersed species groups) InputN_Psubst	InputN_Psubst Transparency	Functional group - other (highly mobile/widely dispersed species groups) InputN_Psubst NutrientOrgEnrich ShallSand ShelfMud	Functional group - other (highly mobile/widely dispersed species groups) NutrientOrgEnrich ShallRock Transparency
Criterion/indicator	5.1	5.2.3	5.2.4	5.3.2	5.1.1-indicator 5.1A	5.1.1-indicator 5.1B	5.2.1-indicator 5.2A	5.2.1- indicator 5.2B	5.2.2-indicator 5.2C	5.3.1-indicator 1.6A	5.3.1-indicator 5.3A	5.3.1-indicator 5.3B
GES description					GES is achieved when nutrient concentrations in the aquifer correspond to physiographic, geographic and climatic conditions specific to the site and changes in these nutrient concentrations do not result in an adverse direct or indirect increase in nutrients		The GES level will be reached if the chlorophyll concentrations correspond to the GES water transparency levels.	GES is achieved when the phytoplankton biomass is outside the levels associated with contaminated conditions.	GES tiek sasniegts, ja ūdens caurspīdība atbilst dabiskajiem aļģu ziedēšanas un augšanas apstākļiem un šo apstākļu izmaiņas nerada nelabvēlīgu ūdens caurspīdības samazināšanos.	The BQI index is based on the composition of benthic fauna species (proportion of sensitive and tolerant species), the number of species and the number of individuals in a given species, thus achieving GES when the diversity and abundance of benthic invertebrates is beyond levels associated with contaminated conditions.	GES is achieved when the distribution of macrophytes corresponds to the distribution of vegetation affected by natural fluctuations.
Threshold values					Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi = 3.8 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 8 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 8 Rīgas līča centrālā daļa = 11 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 11 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 11 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 14	Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi = 0.38 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 0.6 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 0.6 Rīgas līča centrālā daļa = 0.75 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 0.75 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 0.75 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 0.9	Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi = 1.8 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 1.6 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 1.6 Rīgas līča centrālā daļa = 2.7 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 2.7 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 2.7 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 5.8	Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi = 320 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 320 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 430 Rīgas līča centrālā daļa = 320 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 290 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 380 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 320	Baltijas jūras atklātā daļa- teritoriālā jūra un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi = 7 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 4.5 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 4.5 Rīgas līča centrālā daļa = 3 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 4 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 4 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 3	Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 4 Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts = 4 Rīgas līča centrālā daļa = 4 Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 4 Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts = 4 Rīgas līča pārejas ūdeņi = 4.5	Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts = 8	Batijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts = 10
Threshold value unit					μmol/l		μg/l	mg m-3	m	BQI value	m
Proportion of area to achieve threshold value					100%
Reference point type					LimitReferencePoint				TargetReferencePoint	LimitReferencePoint	TargetReferencePoint
Baseline
Assessment method					Metode GES novērtēšanai ziemas biogēniem balstās uz vēsturisko datu analīzi par barības vielu koncentrācijām ūdens kolonnā. Daudzgadīgās barības vielu koncentrācijas korelē ar vasaras hlorofila a koncentrācijām. Kvalitātes klašu robežas tika atvasinātas pēc reaģēšanas līknes, kas reprezentē korelāciju starp hlorofila a mainību un ziemas DIN koncentrāciju 0-10 m ūdems slānī.		Vasaras hlorofila a koncentrāciju, kas reprezentē GES skaitlisko vērtību atvasina no vasaras Seki vērtībām.	Balstoties uz metodiku, ko piedāvā Aigars et al. (2008), kvalitātes klašu robežas vasaras fitoplanktona indikatoram tika atvasinātas no ūdens caurspīdības klasēm. Rīgas līča centrālajai daļai un tās pārejas ūdeņiem tika izmantotas regresijas attiecības starp ūdens caurspīdību (Seki dziļums) un...	Par pamatu GES skaitliskās vērtības noteikšanai tika izmantota ekosistēmas izmaiņu koncepcija (ICES. 2007. Report of the ICES/HELCOM Working Group on Integrated Assessments of the Baltic Sea (WGIAB), 12-16 March 2007, Hamburg, Germany. ICES CM 2007/BCC: 04.71 pp.), saskaņā ar kuru ekosistēma ārēj...	GES novērtēšanas metodoloģija un robežlielumi ir izstrādāti Ūdens Struktūrdirektīvas vajadzībām. GES novērtēšanas metodoloģija BQI indikatoram var tikt piemērota Latvijas piekrastes un pārejas ūdens tipu mīkstajās gruntīs. Tomēr, jāņem vērā, ka tā kā paraugi tiek ņemti pavasara beigās un attiecīg...	Par pamatu GES skaitliskās vērtības noteikšanai tika izmantota ekosistēmas izmaiņu koncepcija (ICES. 2007. Report of the ICES/HELCOM Working Group on Integrated Assessments of the Baltic Sea (WGIAB), 12-16 March 2007, Hamburg, Germany. ICES CM 2007/BCC: 04.71 pp.), saskaņā ar kuru ekosistēma ārēj...
Development status					Full operational programme (in 2012)