8

0.6

1.6

320

4.5

4

8

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

metri

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Max upju emitētā P slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet min slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā. 2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

Unknown_NotAssessed

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

8

0.6

1.6

320

4.5

4

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadāt - 69 t.

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā. Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā. 2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 t).

Unknown_NotAssessed

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

11

0.75

2.7

380

4

4

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā.Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā.2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

NotReported

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

11

0.75

2.7

380

4

4

10

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

metri

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofīisko un bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā.Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā.2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

NotReported

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

14

0.9

5.8

430

3

4.5

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā.Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā.2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

NotReported

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

3.8

0.38

1.8

320

7

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Not relevant to this area type

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par makrofītisko un bentisko sugu sastāvu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā.Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā.2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5,gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

NotReported

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

11

0.75

2.7

290

4

4

(μmol/l)

(μmol/l)

(μg/l)

(mg/m3)

metri

BQI value

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

insufficient data, lack of established methods

Laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vērojama Baltijas jūrā un Rīgas līcī tieši ievadīto notekūdeņu apjoma samazināšanās. Šajā laikā ir samazinājies arī to notekūdeņu izplūdes vietu skaits, kas notekūdeņus ievada tieši jūrā. Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze. Līdzīgi kā organisko vielu slodzes, arī slāpekļa un fosfora slodzes pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājušās, galvenokārt SIA „Rīgas ūdens”ziņoto zemo slodžu dēļ. Skatot Latvijas pienesumu N un P slodzē uz Baltijas jūru, jāmin, ka pārrobežu piesārņojums un difūzie avoti ienes lielāko daļu Pkop un Nkop. Kopējās upju slodzes: lai gan laika periodā no 1994. gada līdz 2006. gadam slāpekļa slodze uzrāda sarūkošu tendenci, kad slāpekļa kopējais apjoms svārstās no 99 tonnām līdz 69 tonnām, tomēr 2007. un 2008. gadā slodzes apjoms ir strauji pieaudzis, pārsniedzot pat iepriekšējos gados reģistrētos slodžu apjomus. Tā kā šādām krasām izmaiņām nav pieejams loģisks izskaidrojums, tad iespējams, ka šādu slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņu vai monitoringa metožu maiņu.

Latvijas lielāko upju radītās slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru: Nkop. slodzei no Latvijas upēm ir neliela tendence samazināties, izņemot 2007. un 2008. g., arī N-NH4+ slodze pētītajā laika posmā ir mazinājusies un no 2004.-2008.g. tā ir relatīvi stabila. Augstākā kopējā N, N-NH4+ un N-NO2- slodze ir bijusi 1994. g. (N-NO3- – 2007.g.), bet zemākā – 2003.gadā.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par N koncentrācijām vidē.

Fosfora slodze pēdējās desmitgades laikā uzrāda pieaugošu tendenci, neraugoties uz to, ka ūdens caurplūdums šai periodā ir relatīvi stabils. Kopējā fosfora slodzes pieaugums no Latvijas teritorijas saistāms ar slodzes pieaugumu Daugavā, jo šī upe viena pati veido vairāk nekā 70 % no kopējā fosfora slodzes no Latvijas teritorijas uz Baltijas jūru. Kopš 2004.g. fosfora slodze no Daugavas ir pieaugusi, iespējams, antropogēnās slodzes izmaiņu dēļ. Daļēji slodzes pieaugumu varētu skaidrot ar monitoringa posteņa maiņu – līdz 2000-šo gadu vidum monitoringa postenis atradās Rīgas ūdenskrātuvē (Lipši), bet vēlāk slodžu aprēķiniem tika izmantoti Rumbulas monitoringa posteņa dati. Antropogēnā slodze šajā posmā ir ievērojami lielāka, kā arī ir ziņas par upes pašattīrīšanās potenciāla samazināšanos upes lejtecē, ko var izraisīt gan organiskā piesārņojuma akumulēšanās, gan upes hidroloģiskā režīma specifika. Fosfora savienojumu slodze no Lielupes, Ventas, Salacas u.c. upēm neuzrāda izteiktu trendu, un slodzes mainību daļēji iespējams skaidrot ar ūdens noteces izmaiņām.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par P koncentrācijām vidē.

Augstākās organisko vielu slodzes no punktveida avotiem uz Baltijas jūru ir ziņotas par 2004. līdz 2008. gadu. 2005.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5, vairāk nekā 1200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2008.g. (5500 tonnas). 2008. un 2009. gadā organisko vielu slodze uz Rīgas līci gan pēc BSP5, gan ĶSP ir samazinājusies apmēram 2 reizes, jo no SIA „Rīgas ūdens” ir būtiski samazinājusies paliekošā BSP un ĶSP piesārņojuma slodze.

Sākotnējais Novērtējums neietver detalizētu aprakstu par biogēnu koncentrācijām vidē.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Ziemas mēnešos, kad bioloģiskā aktivitāte ir tuvu nullei, ūdens caurspīdību Baltijas jūras daļā kontrolē no sedimentiem uzduļķotais materiāls un Rīgas līcī gan uzduļķotais materiāls, gan ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi– krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Savukārt pavasarī, stabilizējoties ūdens kolonnai, lielāka nozīme ir pavasara fitoplanktona sugu attīstībai, ko nosaka ūdens masā esošie biogēnu krājumi, kā arī pavasara upju noteces ienestie biogēni. Šai sezonā labi ir redzama upju ienesto biogēnu ietekme Rīgas līcī un Baltijas jūrā uz dienvidiem no Latvijas– Lietuvas robežas. Arī vasarā noteicošā loma ūdens caurspīdībā ir bioloģiskiem procesiem, kur arī skaidri iezīmējas upju ieplūžu ietekmētie rajoni Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Rudenī, atsākoties vētru periodam, sāk veidoties ziemas sezonā novērojamais sadalījums, kur seklajās piekrastes zonās uzduļķotais materiāls nosaka ūdens caurspīdības gradientu virzienā no krasta līnijas uz jūras atklātajiem ūdeņiem. Vasaras sezonā Rīgas līča centrālajā daļā veiktie ilglaicīgie Seki dziļuma mērījumi variē būtiski gan starp gadiem, gan novērojumu stacijām viena gada laikā. Tomēr nosacīti var izšķirt divus laika periodus– sešdesmitie-astoņdesmi tie, kad Seki dziļums vidēji svārstījās ap 4,5 m un deviņdesmitie līdz šodienai, kad Seki dziļums vidēji svārstās ap 3,5 m.

Sākotnējais Novērtējums ietver vispārēju aprakstu par bentisko sugu sastāvu. Bentisko dzīvotņu stāvokļa izmaiņas atkarībā no slodžu ietekmēm ir izteiktas caur BQI indeksu.

NotReported

Novērtējums attiecas uz BJ un RL kopumā. Punktveida avoti: Max Nkop. slodze 2008.gadā (2486 t), min 2010.gadā (1160 t). Kopējās upju slodzes: 1994.-2006. g. N kopējais apjoms svārstās no 99 t - 69 t. Atmosfēras depoz.:200 līdz 500 mg N m-2/ gadā

NotReported

Novērtējums attiecas uz Baltijas jūru un Rīgas līci kopumā.Augstākā upju emitētā fosfora slodze 3,589 tonnas uz Baltijas jūru ir aprēķināta 2007. gadā, bet zemākā slodze bijusi 1996.gadā – 1,407 tonnas.

NotReported

Jūrai un līcim kopā.2006.g. jūrā novadīta augstākā viegli noārdāmo organisko vielu slodze, ko raksturo BSP5-gandrīz 200 tonnas. Augstākā organisko vielu slodze pēc ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) uz jūru ir bijusi 2000.g. (1000 tonnas).

NotReported

NotReported

NotReported

NotReported

Unknown_NotAssessed

tonnas/gadā

tonnas/gadā

tonnas/gadā

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

No Latvijas ienestā N un P galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kurš Baltijas jūrā tiek ienests galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas, un šobrīd tas nevar tikt klasificēts pēc izcelsmes avotiem. Difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām.Lauksaimniecība uzskatāma par galveno difūzā piesārņojuma avotu. No punktveida avotiem lielāko biogēnu emisijas slodzi rada pilsētas. Attiecībā uz netiešajiem emisiju avotiem, Latvijā tiek kopumā izšķirti 11 slāpekļa savienojumu emisiju sektori, kas rada izmešus atmosfērā. No tiem vislielāko slāpekļa oksīdu emisijas apjomu Latvijā rada sauszemes transports, otrais nozīmīgākais slāpekļa oksīdu emisijas avots ir neindustriālās sadedzināšanas iekārtas. Tad seko enerģijas iegūšanas un transformācijas industrija kā arī dažādi mobilie avoti un iekārtas, kas savā darbībā izmanto sadedzināšanas procesus.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.

Lack of data and prescribed methods. The challenges will be addressed within the framework of the Action Programme.